SprāDziens Ir Strauja Tilpuma PaplašInāšAnāS, Kas SaistīTa Ar ļOti SpēCīGu āRēJu EnerģIjas IzdalīšAnos, Ko Parasti Pavada Augstas TemperatūRas RašAnāS Un Augstspiediena GāZu IzdalīšAnāS. VirsskaņAs SprāDzienus, Ko Izraisa SpēCīGas SprāGstvielas, Sauc Par SprāDzieniem, Un Tos PāRraida TriecienviļņI. ZemskaņAs SprāDzienus Izraisa Zemas SprāGstvielas LēNāKa SadegšAnas Procesā, Ko Sauc Par SadegšAnu.
Dabā Var Notikt SprāDzieni LielāS EnerģIjas PlūSmas Dēļ. LielāKā DaļA Dabisko Izvirdumu Rodas DažāDu Veidu VulkāNisko Vai ZvaigžņU Procesu RezultāTā. [SprāDzienbīStami VulkāNa Izvirdumi Notiek, Kad Magma PaceļAs No ApakšAs Un Tajā Ir ļOti IzšķīDusi GāZe. Spiediens SamazināS, Kad Magma PaceļAs Un Izraisa GāZu IzplūšAnu No šķīDuma, Kas Izraisa Strauju Tilpuma Pieaugumu.] SprāDzieni Notiek Arī Trieciena Notikumu RezultāTā Un TāDāS ParāDīBāS Kā HidrotermāLie Izvirdumi (Arī VulkāNisko Procesu RezultāTā). SprāDzieni Var Notikt Arī āRpus Zemes Visumā TāDos Notikumos Kā Supernovas. SprāDzieni BiežI Notiek SavvaļAs UgunsgrēKu Laikā Eikaliptu MežOs, Jo PēKšņI Sadeg Koku GalotnēS EsošāS GaistošāS EļļAs.
Atjaunināta
2024. gada 27. nov.